EN ISO 12100:2010 Mašīnu drošība.
Direktīva 2006/42/EK ir galvenais Eiropas dokuments, kurā ir aprakstītas drošuma prasības attiecībā uz aprīkojumu, kas tiek laists Kopienas tirgū. Direktīva nosaka mērķus un kopējos pamatprincipus, uz kuriem jābalstās mašīnu projektēšanā un ražošanā, lai tās būtu drošas cilvēkiem un apkārtējai videi. Lai praksē nodrošinātu atbilstību prasībām, ir nepieciešams pielietot noteiktus instrumentus, kas šajā gadījumā var tikt saskaņoti ar direktīvu. Standartu pielietošana nav obligāta, tās priekšrocība, ko tā rada, ir atbilstības prezumpcijas princips. Līdz ar to standartu pielietošana ir ekvivalenta direktīvas ieteikumu izpildei.
Līdz ar Eiropas direktīvu un noteikumu izstrādi drošības jomā droša rūpniecības aprīkojuma ekspluatācija ir kļuvusi par prioritāti virknē nozaru dažādās valstīs. Optimālākais veids, kā garantēt šāda aprīkojuma lietotāju drošību, ir riska novērtēšana un samazināšana jau tā projektēšanas stadijā, kā to iesaka starptautiskais standarts EN ISO 12100 „Mašīnu drošums. Vispārīgie projektēšanas principi. Risku novērtēšana un risku samazināšana”.
Lai garantētu, ka rūpniecības aprīkojuma ekspluatācija neapdraud darbinieku veselību un drošību, konstrukcijai ir jāatbilst attiecīgajiem standartiem.
Mašīnu drošuma tehniskā komiteja ISO/TC 199 ir publicējusi salīdzinošu tabulu, kurā redzama atbilstība starp standartiem EN ISO 12100-1:2003, EN ISO 12100-2:2003, EN ISO 14121-1:2007 un jauno standartu EN ISO 12100:2010.
Eiropas saskaņotais standarts EN ISO 12100:2010 (ISO 12100) paredz galvenos terminus, principus un metodoloģiju drošuma garantēšanai mašīnu projektēšanas ietvaros, nosaka riska samazināšanas un riska novērtēšanas principus un palīdz izstrādātājiem maksimāli pietuvoties drošības mērķa sasniegšanai. Standartā noteiktie principi balstās uz zināšanām un pieredzes tehniskā aprīkojuma projektēšanas un izmantošanas, kā arī ar to saistīto starpgadījumu, nelaimes gadījumu un risku jomā.
Tehniskā komiteja par drošības mašīnu ISO / TC 199, publicēja salīdzinošo tabulu sarakstes starp EN ISO 12100-1:2003, EN ISO 12100-2:2003, EN ISO 14121 -1:2007 un jaunā EN ISO 12100:2010
